6.-8. klašu skolēni iepazīst pazīstamās pasakas interpretāciju
Muzikālās izrādes pamatā ir no literatūras stundām zināmā A.de Sent-Ekziperī pasaka. Skolēni izrādes laikā ne tikai atsauca atmiņā slaveno stāstu, bet varēja domāt par vērtībām un tikumiem. Aktieri Emīls Kivlenieks (Lidotājs) un Uldis Sniķers (Mazais princis) kopā ar skolēniem rotaļīgi un vizuāli daudzveidīgi centās izprast būtisko par mīlestību, atbildību un savstarpējo attiecību dažādību un sarežģītību. Izrādē izmantotās latviešu komponista E. Dārziņa solodziesmas radīja jaunus iespaidus par mūzikas stundās mācīto.
Skolēnu atsauksmes:
„Visvairāk man patika stāsts par atbildību. Ja paņem dzīvnieku, par par viņu jāatbild.” (Elīna)
„Man patika aktieru skanīgais dziedājums.” (Markuss)
„Izrādē Lidotājs ar Mazo princi ceļoja no planētas uz planētu, gūstot mācību, ka var pieradināt kādu – izveidot saikni un kļūt kādam svarīgs.” (Samanta)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Ilga Buldure
9. klašu skolēni un Teātra sporta pulciņa dalībnieki attīsta publiskās runas prasmes nodarbībā „Mana runa pārliecina”
Improvizators Krišjānis Berķis Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klašu skolēniem un Teātra sporta dalībniekiem piedāvāja caur smiekliem un uzdevumiem apgūt publiskās uzstāšanās pamatprincipus. Pēc improvizatoru piemēra jauniešiem bija iespēja uz brīdi pašiem būt aktieriem un improvizēt. Katrs uzdevums tika papildināts ar konkrētu tehniku, kuru jaunieši var izmantot ikdienas komunikācijā – klausīšanās, stresa pārvarēšana, runas stils, ķermeņa kustība, intonācija u.c., kas noteikti noderēs gan valsts pārbaudes darbu runas daļā, gan karjeras un ikdienas dzīvē.
Skolēni tika iepazīstināti arī ar aktuālajām skatuves mākslas tendencēm un pilnveidoja prasmi uzstāties auditorijām ar atšķirīgu runas kultūru.
Skolēnu atsauksmes:
„Nodarbībā attīstīju savu prasmi neapjukt situācijās, kad pat īsti nezini, ko teikt.” (Annija)
„Nodarbībā mums parādīja vingrinājumus, kā pārvarēt uztraukumu, runājot publiski.” (Armands)
„Bija ļoti interesanti sadarboties ar klasesbiedriem.” (Ervīns)
„Noderēs arī tas, ka mēs mācījāmies pareizi izrunāt vārdus un zilbes.” (Artūrs)
„Man visvairāk patika uzdevums, kurā pusminūtes laikā bija jāsasmīdina publika (klasesbiedri).” (Raivo)
Informāciju sagatavoja sk. Inga Peļņa
1.-3. klašu skolēni brīnumainajā stikla pasaulē
Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 2024. gada 23. janvārī Rēzeknes 5. pamatskolā viesojās Ventspils stikla pūtēji. 1.-3. klašu skolēni iepazinās ar reto stikla pūtēju profesiju, uzzināja par stikla rašanos, apstrādes veidiem, formām. Nodarbības laikā skolēni uzzināja arī par stikla rašanās vēsturi pasaulē un Latvijā, kāda saikne tam ir ar smiltīm. Vadītājs veica paraugdemonstrējumus stikla figūriņu veidošanā. Meistara stāstījumu papildināja stikla figūriņu kolekcija, kas bija uzskates materiāls dažādajām stikla formām, krāsām un dizainiem. Skolēni vēroja stikla demonstrējumus, iepazina šī materiāla īpašības, to izstiepjot, izpūšot. Arī skolēniem pašiem bija iespēja līdzdarboties.
Katrs skolēns saņēma nelielu stikla dāvaniņu – kuloniņu. Pēc nodarbības skolēni uzdeva jautājumus, varēja iegādāties stikla suvenīrus.
Skolēnu atsauksmes:
„Man ļoti patika. Es uzzināju, ka no stikla var veidot dažādas figūriņas. Tagad es zinu, ka stiklu var ražot no speciālām smiltīm.” (Kristena)
„Es uzzināju, ka, ja pie šķidra stikla pieliek sāli, tas kļūst spīdīgs.” (Gerda)
„Man ļoti patika būt kopā ar stikla pūtējiem. Man viņi pastāstīja daudz interesanta par stiklu.” (Emīlija)
„Man ļoti patika nodarbība ar stikla pūtējiem. Es uzzināju. Ka stikla radās dabā, kur bija vulkāni.” (Viktorija)
Informāciju sagatavoja 2.c klases audzinātāja
Regīna Ogriņa
Svētku nedēļā skan latviešu karavīru dziesmas
2023. gada 13. novembrī, pateicoties projekta Skolas soma finansējumam, viesojās vīru kopa „Vilki” un šo svētku nedēļu pieskandināja ar latviešu karavīru dziesmām koncertlekcijā "Karavīru dzīvesziņa un dziedātās dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām".
Cik vien tālu pagātnē ļauj ielūkoties rakstītie avoti, redzam, ka kari bijuši neatņemami mūsu zemes likteņa pavadoņi.
Un visās kara gaitās latvietis devās ar dziesmu. Dziesma ir arī tautas dzīvesziņas avots, no kā smelties iedvesmu. Arī jauno laiku pasaules karu ugunīm cauri latviešu karavīrs gāja ar dziesmu.
Vīru kopas „Vilki” dalībnieki bija tērpušies etnogrāfiskajā apģērbā, viņi demonstrēja arī senā karavīra zobenu, kura asmenī kādreiz tika iekalta katra karavīra devīze.
Daudzveidīgās karavīru dziesmas mijās ar vēsturiskiem stāstījumiem par karavīru emocijām, apģērbu, ieročiem, mūzikas instrumentiem.
Vīru kopas „Vilki” dalībnieki uzsvēra, ka Tēvzemes mīlestība, drosme, spēks un pašaizliedzība palīdzēja latviešu karavīriem izcīnīt uzvaras lielākajās kaujās senatnē. Šīs vērtības mums palīdzēs nosargāt savu valsti un brīvību arī šodien.
Koncertlekcijas izvērtās par netradicionālu vēstures, kulturoloģijas un audzināšanas stundu.
Skolēni par koncertlekciju „Karavīru dzīvesziņa un dziedātās dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām":
„Man koncerts ļoti patika. Interesanti bija redzēt un dzirdēt senos mūzikas instrumentus. Visneparastākais instruments bija ģīga, tai stīgas darina no dzīvnieku zarnām.” (Sīmanis)
„Grupa „Vilki” ļoti izteiksmīgi dziedāja pat bez mikrofoniem. Vilku tērpi ļoti labi papildināja viņu dziesmas.” (Ervīns)
„Man patika „Vilku” veclaiku tērpi un viņu stāstījums par latviešu kareivju vēsturi. Interesanti bija arī redzēt un dzirdēt daudzos neparastus mūzikas instrumentus.” (Sofija)
Informāciju sagatavoja Rēzeknes 5. pamatskolas skolotāja
Anita Štikāne
8.a klases skolēni iepazīst sevi un apkārtni tumsā
Pazīstami un saprotami priekšmeti, skaņas un smaržas tumsā mēdz iegūt negaidītas un intriģējošas iezīmes. Šajā pasaulē Skolas somas ietvaros devās 8. klases skolēni.
Skolēniem tika piedāvātas 5 interaktīvas telpas pilnīgā tumsā: muzejs, kafejnīca, dzīvokļa istaba, trokšņaina iela un pārtikas tirgus.
Skolēniem bija iespēja tumsā ieklausīties vienam otrā un uzticēties. Ikvienam bija iespēja arī sajust pilsētu ar maņām, dzirdi, tausti, smaržu un pat garšu. Gida vadībā bija iespēja pagatavot un pat nogaršot salātus.
Skolēnu atsauksmes
„Man patika minēt priekšmetus, skaņas un meklēt durvis” (Artjoms)
„Man patika tas, ka mūs vadīja neredzīgs cilvēks. Es nekad nebiju iedomājusies, kā tas ir, kad tu neko neredzi, kā ar to sadzīvot. Beigās vadītāja pastāstīja par savu pieredzi un atbildēja uz mūsu jautājumiem. Es iesaku ikvienam izmantot šo lielisko iespēju, jo var iejusties neredzīgo cilvēku „ādā”.” (Samanta)
Informāciju sagatavoja 8.a klases audzinātāja Anita Gudrenika
Rēzeknes 5. pamatskolas 7.b un 8.b klases skolēni iepazīst Latvijas vēstures „padomju” posmu
Ir svarīgi izzināt savas zemes vēsturiskos notikumus. Ar šādu mērķi Rēzeknes 5. pamatskolas 7.b un 8.b klases skolēni devās ekskursijā uz Līgatni, kur apskatīja padomju laikā izveidoto un zem Līgatnes rehabilitācijas centra noslēpto bunkuru.
Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām. Šis slepenais objekts atrodas 9 m zem zemes 2000 m2 platībā, un tam slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Ar interesi skolēni varēja apskatīt, kur kodolkara gadījumā slēptos Padomju Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs un pārējie funkcionāri. Iespaidīga bija gan visa senā aparatūra, piemēram, telekomunikāciju bloks, kas nodrošina tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, gan telpu iekārtojums, gan padomju laika ēdnīca ar atbilstošu ēdienkarti, arī unikāla karte ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem.
Skolēniem patika līdz mūsu dienām saglabātais autentiskais pazemes aprīkojums un iespēja pabūt pagātnē.
Skolēnu atsauksmes:
„Man patika bunkurā, jo tur visu varēja pataustīt ar rokām, spaidīt pogas, uzvilkt gāzmasku” (Gustavs)
„Gide ļoti interesanti stāstīja par padomju laika dzīvi” (Daniels)
„Man visvairāk patika aplūkot padomju laika Latvijas slepenās kartes.” (Anete)
Informāciju sagatavoja 7.b klases audzinātāja Nataļja Panova
un 8.b klases audzinātāja Marina Ludborža
Turaidas muzejrezervāta apmeklējums
2023. gada 5. oktobrī Rēzeknes 5. pamatskolas 6.a un 6.b klase devās mācību ekskursijā uz Turaidas muzejrezervātu. Skolēniem bija iespēja aplūkot arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļus, kuri stāsta par notikumiem vairāk nekā 1000 gadu garumā. Programmas ”Uzvārdu došana Vidzemē” laikā skolēni iepazinās ar uzvārdu došanu Latvijā, uzzināja par latviešu vārdu un uzvārdu izcelsmi. Senos laikos cilvēka vārds un uzvārds bieži atspoguļoja viņa rakstura vai fiziskās īpašības.
Skolēni par Turaidas muzejrezervāta apmeklējumu:
„Man patika nodarbība par uzvārdu došana, jo bija interesanti uzzināt, kā radās uzvārdi.” (Marta)
„Man patika pils atmosfēra un tās izskats.” (Ilva)
„Man patika staigāt pa pili un fotografēt dabu.” (Alisa)
„Man patika skats no pils, tas izskatījās brīnišķīgi.” (Anete)
„Man patika staigāt ar draugiem pa Turaidas pili.” (Artis)
„Man bija interesanti uzzināt, kā radās mans uzvārds. Bija ļoti interesanti risināt krustvārdu mīklas.” (Amēlija)
Informāciju sagatavoja skolotāja Aiva Litauniece
Programma „Uzvārdu došana Vidzemē” Foto: Rēzeknes 5.pamatskolas skolotāja A.Litauniece
Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klases skolēni iepazīst
Latvijas vēstures „padomju” posmu
Ir svarīgi izzināt Latvijas kultūrvēsturiskas vietas un apzināties savas zemes vēsturiskos notikumus. Ar šādu mērķi Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klašu skolēni devās ekskursijā uz Līgatni, kur apskatīja padomju laikā izveidoto un zem Līgatnes rehabilitācijas centra noslēpto bunkuru.
Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām. Šis slepenais objekts atrodas 9 m zem zemes 2000 m2 platībā, un tam slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Ar interesi skolēni varēja apskatīt, kur kodolkara gadījumā slēptos Padomju Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs un pārējie funkcionāri. Iespaidīga bija gan visa senā aparatūra, piemēram, telekomunikāciju bloks, kas nodrošina tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, gan telpu iekārtojums, gan padomju laika ēdnīca ar atbilstošu ēdienkarti, arī unikāla karte ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem.
Skolēniem patika līdz mūsu dienām saglabātais autentiskais pazemes aprīkojums un iespēja pabūt pagātnē.
Skolēnu atsauksmes
„Slepenajā bunkurā es ieguvu priekšstatu par 70. gadu beigām, kam bija domāts bunkurs, iepazinos ar man nezināmām ierīcēm, kas tajos laikos bija visjaunākās un modernākās.” (Adriana)
„Bunkurā mani visvairāk ieinteresēja komunikācijas ierīces, tām bija veltītas veselas telpas.” (Ervīns)
„Īpašu iespaidu atstāja padomju propagandas plakāti.” (Karīna)
„Materiāls, ar ko segta grīda, sienas, interjers – viss novecojis un nopietns.” (Kristaps)
Informāciju sagatavoja 9.a klases audzinātāja Anna Šmite
un 9.b klases audzinātāja Dzintra Circāne
Daugavpils cietokšņa apmeklējums
Artis
Ekskursijā mums stāstīja par Daugavpils cietoksni, par tiltu, vēsturi. Cietokšņa vārtos ir telefons.Elīza
Ekskursija cietoksnī bija interesanta un izzinoša. Es uzzināju, ka laikā, kad bija karš, apkārt cietoksnim lēja ūdeni. Un vēl interesanta man likās suņu bibliotēka, jo tādu es nekur nebiju redzējusi.Jurģis
Par cietokšņa vārtiem ir nostāsts, ka tur tika izdomāts pirmais telefons. Cietoksnī, izrādās, nav aklo zonu. Man ļoti patika, labprāt aizbrauktu turp vēlreiz.Laura
Mums stāstīja par vēsturiskām lietām, par pamesto slimnīcu, par balto zirgu. Bet pats interesantākais bija vecais telefons, kurš iebūvēts cietoksnī.Sandija
Daugavpils cietoksnī mani visvairāk ieinteresēja stāsts par veco, pamesto slimnīcu, kur, kā izrādās, operēja un ārstēja karavīrus.Fēlikss Olivers
Cietoksnis uzbūvēts 1810.gadā. Apsarga būdiņā aplūkojām cietokšņa maketu. Visinteresantākais bija vārtos iestrādātais telefons jeb sistēma, kad pa šķirbām no vienas puses uz otru pārvietojas skaņa.
Ekskursija uz „Brīvvalsts dārgumu namu”
„Sēļu sētas” apmeklējums Krustpils pils brīvdabas nodaļā
Pavasaris nav iedomājams bez interesantām, izzinošām ekskursijām, tādēļ Rēzeknes 5. pamatskolas 1. un 3. klases skolēni, lai papildinātu savas zināšanas par mūsu senču atstāto mantojumu - dainās aprakstīto seno latviešu dzīvesveidu - devās uz Krustpils muzeja brīvdabas nodaļu „Sēļu sēta”.
Bērni tika iepazīstināti ar senajiem darbarīkiem, ko izmantoja sadzīvē laikā, kad tehnikas, kas atvieglotu lauku cilvēka dzīvi, vēl nebija. Varēja izmēģināt, kā tas ir nest ūdeni ar nēšiem. Ļoti interesanta likās aka ar vindu, ar kuras palīdzību ūdeni var iesmelt.
Bērni labprāt klausījās arī par to, kā brīvo laiku aizpildīja mūsu senči: izmēģināja iešanu ar „koka kājām”, veica uzdevumus ar norādēm un piedalījās dažādās interesantās spēlēs.
Muzejpedagoģiskās nodarbības Latgales Kultūrvēstures muzejā
Latgales Kultūrvēstures muzejs piedāvā plašu izzinošu programmu klāstu, kuras papildina skolā iegūtās zināšanas. Tādēļ, tuvojoties mācību gada noslēgumam, vairākas Rēzeknes 5. pamatskolas skolēnu grupas devās uz muzeju.
9. maijā 2.b klases skolēni piedalījās programmā „Satikšanās Rozes pilsētā”. Kāpēc Rozes pilsēta? Kādus noslēpumus slēpj pilskalns? Kādas vēsturiskās piemiņas vietas aplūkojamas Rēzeknes centrā? Uz šiem un citiem jautājumiem skolēni guva atbildes muzejpedagoģiskās programmas laikā, pētot gan muzeja eksponātus, gan dodoties nelielā ekskursijā pa Rēzekni.
20. maijā 4.a un 4.b klase muzejpedagoģiskās programmas „Senās spēles un rotaļas” ietvaros atgriezās tajos senajos laikos, kad nebija ne viedtālruņu, ne datoru, ne TV, kas ir neatņemams mūsdienu brīvo brīžu aizpildīšanas veids. Ko bērni darīja senos laikos? Jā, protams, daudz palīdzēja vecākiem. Taču arī viņiem bija interesantas spēles un rotaļas. Spēlēm varēja izmantot jebko, kas mājās bija atrodams, daudzas lietas tika izgatavotas pašu rokām, piemēram, visdažādākās „kaķenes” un „vilciņi”. Savukārt daudzas rotaļas - „Rāceņa raušana”, „Ej aplī!” - ir pazīstamas arī mūsdienu bērniem, un par tām arī tika atgādināts nodarbības ietvaros.
Pēc tam bērni devās uz Rēzeknes Mākslas namu, kur notika nodarbība „Pirmo reizi izstādē”. Nodarbības laikā skolēni iepazina mākslas darbus, lietas, priekšmetus, tika rosināta skatīšanās, domāšanas un vērtēšanas prasmju attīstīšana, bija iespēja mutiski izteikt gūtos iespaidus. Notika arī praktiska darbošanās, pielietojot iepazītos mākslas izteiksmes līdzekļus.
2.a un 1.b klases skolēni apmeklēja nodarbību „Māla pikuča piedzīvojumi”.
Nodarbībā bērni salīdzināja, kādus traukus lietoja senatnē, kādus - mūsdienās. Izteica viedokli, kas no senajiem traukiem ir palicis līdz mūsu dienām un ko viņi var atrast arī savās, kā arī vecvecāku saimniecībās. Uzzināja, kā sauc mājsaimniecībās lietojamos traukus, centās paturēt prātā interesantos nosaukumus - madaunīks, voraunīks, vozaunīks, kā arī pēc nosaukuma atšifrēt, kādam nolūkam konkrētos traukus izmantoja. Bērniem ļoti patika darboties ar māla pikuci, pārvēršot to savā mākslas darbā.
Izzinošs piedzīvojums Lūznavas muižā
Lai uzzinātu ko vairāk par Lūznavas muižas vēsturi, Rēzeknes 5.pamatskolas 5.a klases skolēni devās uz Rēzeknes novadā esošo Lūznavu.
Skolēnus sagaidīja muižas gide Ruta, tērpusies atbilstoši muižas noskaņai. Viņa iepazīstināja bērnus ar muižas vēsturi.
Kopā ar gidi bērni izstaigāja pagrabstāvu, kur iekārtota moderna hologrammas telpa -360 grādu ainava ar objektiem un tēliem, kas saistīti ar Lūznavu un inženierbūvēm.
Savukārt klases telpā gluži kā neparastā fizikas vai vēstures mācību stundā notika iepazīšanās gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas aizsākumiem, gan ar fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, gan ar grūtībām, ko nācās pārvarēt inženieriem. Tā bija lieliska iespēja pārbaudīt savas prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā.
Pēc tam bija atraktīva orientēšanās spēle muižā, kāpiens uz bēniņiem, lai uzzinātu vairāk par sikspārņu dzīvi, un iepazīšanās ar muižas parku, kas sevī slēpj arī dažus noslēpumus.
Marta
Lūznavas muižā man patika orientēšanās spēle ar dažādu objektu meklēšanu. Vēl man patika doties uz bēniņiem, kur stāstīja par sikspārņiem.
Olga
Es uzzināju, ka muižas īpašnieks dzīvoja Francijā, bet Lūznavā bija viņa vasaras rezidence. Mums stāstīja, ka vienā no muižas dīķiem paslēpti dārgumi. Mēs gan klausījāmies stāstījumu, gan spēlējām spēli, gan bijām izstādē.
Andris
Man muiža likās interesants dizaina objekts ar 64 stūriem. Pārsteidza pagrabstāvā iekārtotā ekspozīcija un klases telpa.
Lūkass
Man patika pagrabā esošā inženieru spēle, tehnoloģijas un tas, ka drīkstēja ielūkoties visās muižas telpās.
Ekskursija uz Rīgas Motormuzeju
Janvāris - barikāžu atceres piemiņas laiks
Lai vairāk uzzinātu par šīm vēsturiskajām norisēm, Rēzeknes 5. pamatskolas 9.b un 5.b klase devās uz Latgales Kultūrvēstures muzeju, lai piedalītos muzejpedagoģiskajā programmā „1991.gads - barikāžu laiks.
Muzejpedagoģes vadībā skolēni papildināja zināšanas par 1991. gada barikāžu notikumiem Latvijā un Baltijā. Nodarbībā tika akcentēts mūsu novadnieku ieguldījums barikāžu notikumos, kam bija liela nozīme Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā līdztekus Tautas frontes darbībai, akcijai „Baltijas ceļš”. Nodarbībā skolēni aplūkoja barikāžu laikā lietotos priekšmetus, klausījās atmiņu stāstu fragmentus, izzināja barikāžu laika notikumus, to nozīmi toreiz un šodien. Pārdomāja, cik nozīmīga bija katra atbildība valsts veidošanā.
Skolēniem bija daudz jautājumu par šo vēsturisko notikumu: kāpēc tā notika, vai cilvēki nebaidījās doties uz barikādēm, kas viņus iedvesmoja doties uz Rīgu arī tad, ja viņi bija vēl gados pavisam jauni; kas būtu, ja šī akcija neizdotos?
Katram no skolēniem ir sava pieredze un attieksme, taču ikviens varēja pārdomāt - ko es darītu, ja nonāktu šādā situācijā.Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Teātris - mistiskā teritorija
Šo pasākumu apmeklēja ar Rēzeknes 5. pamatskolas 5. - 7.klašu skolēni, jo tieši viņi apgūst teātra mākslu arī skolā.
Pašākuma apmeklētāju iespaidi:
Laura: Kad mēs iegājām teātrī, es uzreiz sapratu, ka būs jautri. Skatījāmies ēnu teātri, filmu par teātri, skatījāmies zvaigznēs un zīmējām nākotnes teātri.
Alise: Pasākumā man visvairāk patika lūkoties zvaigznēs, iztēloties, kāds teātris varētu būt 22.gadsimtā un visiem kopā to uzzīmēt. Gribētu biežāk šādus pasākumus.
Jānis: Teātrī man patika tas, ka bija jautri, smieklīgi un interesanti.
Karolīne: Interesanti bija arī teātra pagrabā, kur bija jāmin krustvārdu mīkla. Šajā pasākumā es daudz uzzināju par teātri un tā veidiem,. Noteikti ieteiktu apmeklēt šādu pasākumu arī citiem.
Fēlikss Olivers: Pasākums sākās ar garderobes un iekšējo telpu aplūkošanu. Bija daudzi interesanti uzdevumi. Visvairāk man patika uzdevumi ar lūkošanos zvaigznēs un nākotnes teātra iztēlošanos. Mūsu grupa iztēlojās, ka nākotnes teātris varētu būt hologrammas veidā.
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Pēc V. Kairiša filmas „Janvāris”noskatīšanās.
Un šo filmu vēstures stundu ietvaros bija iespēja noskatīties arī 9. klases skolēniem Rēzeknes 5. pamatskolā. Par šiem notikumiem jau iepriekš bija runāts stundā, pievēršoties faktiem kā dokumentālam vēstījumam, tādēļ jauniešiem bija iespēja salīdzināt jau zināmo ar režisora filmā piedāvāto redzējumu.
Lūk, skolēnu atsauksmes:
Edgars: Skatoties V. Kairiša filmu, bija iespēja vēl vairāk uzzināt par barikāžu laiku. Mani pārsteidza jauniešu meistarīgā iejušanās lomās. Režisors radīja efektu, ka arī skatītājs ir barikāžu notikumu līdzdalībnieks.. Un vēl mani sajūsmināja jauniešu bezbailība.
Jēkabs: Man patika nesamākslotā aktierspēle. Filmas sižetā labi iederējās ne tikai skats uz vēsturiskajiem notikumiem, bet arī reālās dzīves ainas- nesaprašanās ar vecākiem, jauniešu ikdiena, viņu pārdzīvojumi. Arī leksika.
Diāna: Filmas pamatā jau zināmi notikumi. Bet režisora skatījums uz tiem ļauj būt klātesošam arī tad, ja pats neesi filmas varonis.
Patrīcija: Filma bija interesanta, tā saprotami vēstīja par notikumiem barikāžu laikā.
Evelīna: Filma man patika, visvairāk patika kadri no galvenā varoņa kameras.
Laura: Ir labi, ka pēdējā laikā ir daudz latviešu filmu, kas ļauj labāk izprast vēsturiskos notikumus.
Signe: Filma „Janvāris” mani pārsteidza ar to, ka režisors radīja tādu iespaidu, ka viss notiek tepat, acu priekšā. Radīja īstu realitātes un klātbūtnes sajūtu. Varbūt tas bija tādēļ, ka barikāžu notikumus stāstīja caur galvenā varoņa kameras uzņemtajiem skatiem.
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Ekskursija koncertzālē „Gors” un animācijas filma „Lielais Indriķis”
28. martā Rēzeknes 5.pamatskolas 4.klases devās uz Austrumlatvijas koncertzāli „Gors”, lai vairāk uzzinātu par šo Rēzeknes kultūras centru, kuram šopavasar apritēs 10 gadi. Lai realizētu grandiozo ieceri- purvainā vietā uzbūvētu koncertzāli, kas pulcētu māksliniekus no visas pasaules,- pagāja diezgan ilgs laiks. Un ekskursijas laikā bija iespēja uzzināt gan koncertzāles tapšanas ilgo ceļu, gan ielūkoties visas zālēs, uzzināt, kas notiek aiz durvīm, kuras ikdienas apmeklētājam ir slēgtas. Īpaši intersanti bija ieskatīties aizskatuves zonā, kur ir mākslinieku sagatavošanās un atpūtas telpas, kā arī palūkoties uz skatītāju zāli no skatuves.
Pēc tam kino zālē bija skolēniem bija iespēja noskatīties režisora A.Cimmermaņa animācijas filmu „lielais Indriķis”, kuras pamatā ir M.Runguļa zināmais stāsts „Mežonīgie Pīrāgi un Lielais Indriķis”. Patriotiskā animācijas filma ļauj ielūkoties vesture un noteikti vismaz dažiem skatītājiem gan rosinās interesi par vēsturiskiem jautājumiem, gan radīs vēlmi izlasīt grāmatu.
Lūk, ko par šo interesanto pēcpusdienu saka paši pasākuma apmeklētāji:
Laima: Man ļoti patika eksursija, jo tā bija ļoti interesanta. Gide bija ļoti gudra un interesanti stāstīja.
Vika M.: Man viss patika. Īpaši ekskursija pa „Goru”, es uzzināju, kā radās koncertzāles nosaukums, kur atrodas dažādas telpas. Arī filma bija ļoti interesanta.
Elīna: ekskursijas laikā interesantākais bija, kad gide stāstīja par dažādiem māksliniekiem,kuri koncertēja „Gorā”, un viņu vēlmēm.
Amālija: man ļoti patika šī ekskursija, jo arī filmu kopā ar klasesbiedriem kinoteātrī skatījāmies pirmo reizi.
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Skolēni skatās filmas „Circenīša Ziemassvētki”, „Māsas” un citas
Sižets filmai ir ļoti vienkāršs - pirmssvētku satraukumā neizdodas izvairīties no ģimenes strīdiem un pārpratumiem. Taču šoreiz problēmu risināšanā iesaistās pavisam negaidīts tēls- par Ziemsvētku vecīti pārģērbies no cietuma izbēgušais Bruno Circenis.
Nejauši satikušies svešinieki spraigā notikumu, pārpratumu virpulī rada paši savu Ziemassvētku brīnumu. Bērni atzina, ka filma bija ļoti jauka- smieklīga, sižetiski spraiga, ne mirkli nebija garlaicīgi.
Savukārt Rēzeknes 5.pamatskolā bija iespēja skatīties režisores L. Oltes spēlfilmu „Māsas”. Sociālā drāma par divām māsām Anastasiju un Diānu , kuras augušas bērnu namā, raisīja bērnu pārdomas par dažādajiem cilvēku likteņiem, par izvēles iespējām, par to, ko katrs var vai nevar savā dzīvē ietekmēt, par vērtībām, kuras var vai nevar salīdzināt.
Ziemassvētkus gaidot, skolas jaunākie skolēni noskatījās īpaši Ziemassvētkiem piedāvāto multfilmu izlasi: „Bize un Neguļa”, „Kraukšķītis’, „Kalado”, kuru piedāvāja Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Cirka izrāde „Bufonāde”
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Jaunieši izzina latviešu strēlnieku kauju vietas
Informāciju sagatavoja Ruta Geidāne
Skolēni apmeklē Daugavpils skrošu rūpnīcu
Leļļu teātra izrāde „Mazā raganiņa”
Skolēniem šī izrāde šķita aizraujoša, piepildīta gan nedaudz baisiem, gan smieklīgiem un jautriem notikumiem, un jau pašā sākumā nelielu satraukumu radīja lielais daudzums raganu ar degošām, sarkanām acīm. Mistisku noskaņu veidoja dažādām neparastām skaņām caurvītais izrādes muzikālais noformējums, to īpaši pamanīja Kristers, Ieva, Markuss, Roberts. Savukārt Amēliju satrauca brīdis, kad pasakas galveno varoni Mazo raganiņu pieķēra ļaunās raganas lielā raganu dejā. Elīnai ļoti nepatika notikums, kurā raganas izdomāja Mazajai raganiņai izraut visus matus un palaist mājās bez slotas. Eduards, Amēlija un Olga vairākās ainās juta līdzi krauklim Abrakasam un Mazajai raganiņai, bet Eliass, Artis, Elizabete un Alisa ļoti priecājās, ka Mazā raganiņa pasakas noslēgumā guva uzvaru pār ļaunajām raganām, uzdrīkstoties sadedzināt viņu slotas. Skolēni novērtēja skaistās lelles un meistarīgo leļļu aktierspēli, kā arī uzsvēra iespēju apmeklēt izrādi, par kuru pašiem nevajadzēja maksāt.
Kopumā visi skolēni, kuri apmeklēja šo izrādi, bija prieka un gandarījuma pilni, ka varēja dzīvot līdzi Mazās raganiņas pārtapšanai par īstu, labu raganu.
Ilona Gabrusāne, 2. a klases audzinātāja
Maza_raganina.jpg„Latvijas skolas soma” atkal aicina skatītājus
21. septembrī 11. klases jaunieši devās uz Austrumlatvijas koncertzāli, lai noskatītos Liepājas teātra izrādi „Ģērbējs”. Tā atklāj teātra dzīves aizkulises, ļaujot ieskatīties, kas notiek aiz skatuves priekškara teātrī izrādes tapšanas laikā, ielūkojoties Ģērbēja-izrādes galvenā varoņa- dvēseles dzīlēs. Izrāde nav tikai par teātri, bet arī par attiecībām, par kalpošanu otram, par ziedošanos.
Nav viegli izprast pašam sevi, kur nu vēl citus. Tāpēc arī jauniešu vērtējums par izrādē redzēto bija krasi atšķirīgs. Bet tieši tas ir īstais ieguvums – izrāde ir likusi domāt, spriest, izteikt viedokli.
6. oktobrī uz izrādi bērniem „Cauruļzobis vienīgais” Rēzeknes teātris „Joriks” aicināja 4.b un 5.a klases skolēnus. Šī izrāde bija savdabīgs pārsteigums jaunākās paaudzes skatītājiem, jo notikumi risinājās bez vārdiem. Tas prasīja vienlaicīgi vērīgumu un arī radošumu, lai spētu sekot līdzi darbībai uz skatuves. Privātajā zoodārzā iemaldās neredzēts dzīvnieks, kurš vēlāk mīklaini pazūd. Notikumi risinājās kā spraigā detektīvā, kad aizdomās turēts tiek ikviens. Izrāde liek aizdomāties par cilvēku attieksmi pret dzīvniekiem, par to, kā mēs izturamies pret dzīvajām radībām mums līdzās.
Skolas_soma_aicina.jpg„LV vs RU. Vēsturisks mīlasstāsts”
Izrāde izskanēja divās valodās - latviešu un krievu-, tā mēģinot satuvināt divas grupas, kuras ikdienā nemeklē kopīgus saskares punktus. Izrāde bija brīžam asa, brīžam ieskanējās ironiski joki, kurus caurvija, šķiet, pašu aktieru personīgā pieredze.
Gana smagas tēmas tika pasniegtas relatīvi vieglā formā, izrādei neciešot no aizraušanās ar stereotipiem vai, ja tādi parādījās, tie nebija bezjēdzīgi stereotipi. Vidusskolēnu atsauksmes par izrādi bija pozitīvas, viņus uzrunāja gan izrādes formāts, gan aplūkotās tēmas, rosinot domāt par savu attieksmi un vērtēt, vai cilvēki atšķiras savā būtībā, ja runā dažādās valodās.
„Latvijas Skolas soma” turpina izglītot skolēnus
Tā bija jauna un neparasta pieredze jauno skatītāju kultūras dzīvē, , taču pasakas galvenā doma- mēs esam atbildīgi par draugu, kas nonāk nelaimē,- lika aizdomāties ikvienam.
Lūk, 4. b klases skolēnu atsauksmes par redzēto:
Dāvis: „Izrāde patika! Īpaši patika, kā veido zīmējumus no smiltīm. Es šādu teātri redzēju pirmo reizi.”
Laura: „Man ļoti patika. Vislabāk man patika dzīvā mūzika, tā bija ļoti skaista. Neparasti zīmējumi.”
Raivis: „Teātris bija fantastisks!”
Dairis: „Izrāde bija jauka. Man patika viss-patika zīmējumi, patika mūzika un ļoti izteiksmīgā lasīšana.”
Skolēni par opermūzikas žanru, protams, runā stundās, bet pavisam citādi ir, kad virtuozu klavierspēli un operdziedāšanu var klausīties tik tuvu. Daudzi no klātesošajiem skolēniem nekad nebija dzirdējuši operdziedāšanu dzīvā izpildījumā, un vairākums programmu klausījās ar patiesu interesi.
7.a klases skolēni dalījās pārdomās par dzirdēto un redzēto:
Beāte: „Operdziedātājai Evitai Pehakai bija patiesi iespaidīga balss, skaļa un melodiska. Ventis Zilberts ir profesionāls pianists, viņš atgādināja par to, ka tikai ar cītīgu darbu var sasniegt augstus mērķus. Esmu dzirdējusi operu, bet nekad iepriekš opera nebija skolā.”
Simona: „Operdziedātājas atainotās emocijas kopā ar dziedājumu atstāja neaizmirstamu iespaidu- tās bija tik reālas un pārliecinošas, pat vienā operas ārijā māksliniece pilnīgi iejutās tēlā.”
Santa: „Man ļoti patika, kā spēlēja klavieres Ventis Zilberts, arī pa gaisu aizlidojušās notis viņu nesamulsināja, viņš neapjuka. Augusta Zilberta stāstījums lieliski iederējās šajā programmā, iesaistot sarunā arī skatītājus.”
Muzikālā uzveduma „Vilkam tāda dvēselīt...” apmeklējums
Šajā uzvedumā bērni no visas Latvijas izdziedāja stāstu par divām atšķirīgām pasaulēm- vilkiem un cilvēkiem. Vai var saprast cilvēku? Vai var saprast vilku? Vai var iemīlēt to, kas skarbs un nepieradināms? Vai vilcēna mamma un tētis ir mīļi? Kā ir būt vilku barā? Vai tevī ir kaut kas no vilka? Tie bija tikai daži jautājumi, uz kuriem uzmanīgs vērotājs varēja saņemt atbildes, jo tika izspēlēts stāsts par attiecībām, cilvēcību un vēlmi sadzirdēt sevi un citu un caur vilcēna dzīvi spēt labāk saprast savējo.
Skatītāji uztvēra visu uzveduma daudzveidību, un katrs pamanīja kaut ko sev īpaši tuvu. Kādu vairāk uzrunāja solistu tērpi un emocionālais dziedājums, citus pārsteidza ne tikai saskanīgais dziedājums, bet arī sinhronās kustības un interesantie tērpi, vēl citus- redzēt tik tuvu Andri un Reini Sējānus.
5.a klases skolēni kopā ar klases audzinātāju pēc izrādes visai nopietni izvērtēja redzēto. Lūk, dažas skolēnu atziņas:
Daniela: Ar mūzikas un dejas palīdzību mums pastāstīja interesantu un neparastu stāstu.Edgars Reinis: Izrāde bija pilna ar mūziku. Solisti dziedāja no visas sirds, tas bija redzams pēc viņu sejas izteiksmes. Kustības bija ļoti mistiskas un neparastas.Elīze: Muzikālais uzvedums man ļoti patika. Deju soļi bija pieskaņoti mūzikas ritmam. Nevienu brīdi nebija garlaicīgi.Silva: Pēc uzveduma noskatīšanās es sapratu, ka vilki daudz neatšķiras no cilvēkiem. Vilki mīl savu ģimeni tāpat kā cilvēki.Patrīcija: Pēc šīs izrādes noskatīšanās es sapratu, ka mūzika nav tikai dziedāšana, bet arī liela māksla.
„Latvijas skolas soma” ar šo uzvedumu mums ir dāvājusi jaunu pieredzi, emocijas, pārdomas, atziņas, tāpēc īpašs prieks 12.februāra vakarā bija uzzināt, ka uzvedums „Vilkam tāda dvēselīt’...”ieguvis Zelta mikrofonu Lielās Mūzikas balvas nominācijā „Labākais gada mūzikas albums bērniem”.
Ruta Geidāne, projekta Latvijas skolas soma koordinatore Rēzeknes 5.vidusskolā
Izrāžu apmeklējums projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 2019. gada aprīlī
Pēc izrādes tās veidotāji aicināja jauniešus palikt un piedalīties diskusijā par attieksmi pret dažādiem sabiedrībā valdošiem stereotipiem.
02.04. kustību izrādi „Nezāle” teātrī „Joriks” apmeklēja 7., 8.a, 8.b, 11. klases skolēni. Izrādē rādīts precīzs pusaudža iekšējās pasaules portretējums – tāds, kādu to piedāvā Blaumanis. Blaumaņa tekstam pievienotā kustību partitūra jauniešu izpildījumā savieno laikmetus un apliecina autora pārlaicīgumu. Blaumaņa noveles teksts skan ierakstā, tāpēc uzmanības centrā ir dejotāji. Nepasakot nevienu vārdu, izmantojot tikai kustības, viņi spēj noturēt publikas uzmanību līdz pēdējai izrādes minūtei. Izrāde vēl kādu laiku pēc noskatīšanās patur savā varā, liekot apzināties tajā tēloto likteņu un apstākļu traģismu. Izrādi īpašu noteikti padara arī tas, ka tajā darbojas mūsu skolas 12.klases skolēni Reinis un Vanesa.
08.04. uz izrādi ar savdabīgu nosaukumu „Kaka un pavasaris” devās 3.a klases skolēni. Izrādē humoristiski izspēlētas dažādas sadzīviskas ainiņas. Skatītāja uzdevums bija ceļot cilvēku, lietu un dzīvnieku pasaulēs, izdzīvojot ticami neticamus, bet ļoti reālus ikdienas notikumus, kas netiešā veidā ļauj iepazīt mūsu pasauli. Tā bija jauna pieredze mūsu trešklasniekiem, un šoreiz ieguvēji bija aktīvie domātāji, bērni ar bagātu fantāziju un spēju saskatīt neparasto ikdienišķajā.
Ruta Geidāne,projekta „Latvijas skolas soma”koordinatore
Noslēpumu sala
Bērni iesaistījās uzdevumu risināšanā, deva padomus izrādes varoņiem, visi kopā nonāca pie secinājuma, ka vislielākā bagātība ir iespēja mācīties, uzzināt kaut ko jaunu. 1. klasēm patika minēt mīklas, dziedāt un dejot. 4. klase secināja, ka grāmatās ir zināšanas, kuras ir mūsu vislielākā bagātība. Viktoram visvairāk patika tas, ka papagailis ar vistiņu varēja sadarboties. Patrīcijai šķita, ka papagailis ir ļoti smieklīgs, bet vistiņa ļoti gudra. Kopā smējāmies, kopā domājām un priecājāmies par šo jauko izrādi!
A.AndrejevaR.OgriņaI.Gabrusāne