Logopēds

    

Cienījamie vecāki!

     Mums visiem ir labi pazīstamas izjūtas, gaidot bērna pirmo smaidu, pirmo zilbi, vārdu un dzejolīti. Mēs lepojamies ar bērna panākumiem. Arī bērnam pašam ir liels gandarījums par šo dāvanu vecākiem.     Kā zināms, bērns runas vidi sāk atdarināt ļoti agrā vecumā, taču, kamēr bērns nav apguvis vajadzīgo pieredzi, viņš ar skaņām tikai rotaļājas. Pieaugušajiem jārada apstākļi pareizai runas attīstībai, t. i., pozitīvs runas paraugs, jāievēro jebkurš cēlonis, kas runas attīstību varētu kavēt. Bērnam ir vajadzība darbināt emocijas, jūtas un prātu, tāpat kā augt lielam un kļūt fiziski stipram. Viņam ir nepieciešams gan pilnvērtīgs uzturs, gan labvēlīgs emocionālais klimats, gan iespēja apzināties savas intelektuālās prasmes. Tikai tad, ja ievērosim visus noteikumus, varam gaidīt, ka bērns kopumā attīstīsies labi – būs fiziski, emocionāli un intelektuāli stabils.     Galvenais nosacījums, lai pilnvērtīgi attīstītos bērna psihe, ir savlaicīga valodas un kustību apguve. Runas orgāni ir pakļauti galvas smadzeņu runas centriem, tāpēc tie ir „jāiedarbina”. Pakāpeniska bērna runas attīstība notiek jau kopš dzimšanas, tāpēc svarīgi, kāda runas vide ir ģimenē.Bērna attīstību nosaka šādi faktori:

• emocionālā kontakta nepieciešamība;
• lietu vides ietekme;
• visu sensoro maņu attīstīšana.

Galvenie valodas traucējumu cēloņi

1. Māmiņas veselības stāvoklis grūtniecības laikā – toksikozes, vīrusu infekcijas, traumas, rēzus faktora nesaderība, nelabvēlīgas vides iedarbība uz grūtnieci, psihiskie pārdzīvojumi, medikamentu iedarbība (pārlieku lietotas antibiotikas var izsaukt bērniņa vājdzirdību vai kurlumu utt.).

2. Dzemdību traumas, nabas saites apžņaugšanās ap kaklu, skābekļa trūkums vai asinsizplūdums smadzenēs. Ļoti bieži ir problēmas ar zem mēles saitīti, kas var būt pieaugusi līdz pat zobiem. Ja šis defekts netiek laikus atklāts, bērns var nerunāt līdz pat 4 gadu vecumam.

3. Dažādas paša bērna saslimšanas. Runas aparāta daļā: deguna, deguna dobuma, deguna blakus dobuma slimības, veidojumi, saaugumi aizdegunē – polipi, aizdegunes mandeļu iekaisumi, balsenes slimības. Ausu slimības, vidusauss iekaisumi. Infekcijas slimību sekas, dažādas saindēšanās.

4. Galvas traumas pirmsskolas gados. Traucējumi centrālajā nervu sistēmā vai perifērajā nervu sistēmā izraisa dažādu pakāpju valodas traucējumus.

5. Pārmantojamība, arī kopā ar garīgās attīstības atpalicību, aizturēm. Funkcionālie traucējumi – arī uz atdarināšanas pamata, ja traucējums ir kādam no vecākiem.

6. Vide, kurā aug bērns, var būt sociāli nelabvēlīga. Bērnam ir traucējumi emocionālajā, izziņas jomā. Vienkāršāk izsakoties, vecāki par bērnu nerūpējas.

Kā palīdzēt savam bērnam apgūt valodu un runu?

• Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
• Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
• Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
• Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
• Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
• Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
• Bieži jautājiet bērnam, uzdodot tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
• Lasiet bērnam grāmatas, pārrunājiet izlasīto (pirmskolas vecumā, 1.klasē).

      Lūdziet bērnu atbildēt uz jautājumiem par lasīto.

• Lūdziet bērnam izlasīt kādu pasaku, pastāstīt par izlasīto. Esiet uzmanīgs un pacietīgs klausītājs, sarunu biedrs.
• Miniet mīklas kopā ar savu bērnu.
• Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
• Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
• Sastādiet ēdienu receptes, ļaujiet bērnam tās pierakstīt.
• Māciet bērnam rakstīto pareizi izlasīt.
• Uzticiet bērnam rakstīt apsveikuma kartiņas tuviem cilvēkiem.
• Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds? ...) un motivējiet bērnu.
• Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
• Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Valodas traucējumu kontrollapa

     Ja bērnam vērojami daži šajā sarakstā minētie izturēšanās veidi, tas ir normāli, taču, ja 5 – 7 simptomi vērojami patstāvīgi, tie var liecināt par valodas un mācīšanās traucējumiem.
Runāšana un valodas izpratne:

• vēlu iemācās runāt;
• trūkst atbilstošās balss modulācijas, runā monotoni;
• grūti nosaukt priekšmetus, cilvēku vārdus;
• izteiksmes veids ir neskaidrs, neprecīzs, mazs vārdu krājums;
• runā lēni un runājot izmanto verbālos pieturas mehānismus ( piem., ē );
• gramatiski runa ir nepareiza;
• jauc vārdus, kas skan līdzīgi ( piem., kabinets, kabelis );
• bieži izmanto žestikulāciju ar rokām un ķermeņa valodu, lai vieglāk spētu izteikt to, ko vēlas;
• neizjūt atskaņas;
• bieži nesaprot norādījumus vai neatceras tos;
• sniedz neatbilstošas atbildes uz jautājumiem.

Lasīšana:

• ievērojami aizkavējas lasītprasmes apguve;
• grūti saistīt burtus ar skaņām, veikt skaņu sintēzi un analīzi;
• jauc līdzīgus burtus un vārdus;
• nespēj koncentrēties secīgai lasīšanai;
• ierobežota teksta izpratne;
• lasa ļoti lēni, skaļi lasot daudz kļūdu;
• kļūdās, nosakot burtu skaitu vārdā un vārdu skaitu teikumā.

Rakstīšana:

• grūtības sagādā plāna sastādīšana un rakstu darba izkārtojums;
• atpaliek rakstītprasmes apgūšanā;
• rakstu darbi ir nekārtīgi un nepabeigti, daudz svītrojumu un dzēsumu;
• bērnam ir grūti atcerēties burtu un skaitļu formu;
• burtus un ciparus bieži raksta otrādi;
• atstarpes starp burtiem un vārdiem ir nevienādas;
• izlaiž burtus vārdos un vārdus teikumos;
• nepareizi veic norakstu;
• vāja pareizrakstība (raksta tā, kā dzird);
• skolēns savā darbā nespēj pamanīt kļūdas.

     Cienījamie vecāki, ja Jums rūp sava bērna skolas gaitas, tad, pamanot neveiksmes valodas apguvē, nesāciet ar bāršanos, bet pievērsiet bērnam īpašu uzmanību! Palīdziet viņam! Varbūt vajadzīgs pavisam nedaudz, lai bērns ar prieku turpinātu mācības un gribētu kļūt aizvien gudrāks.