Improvizators Krišjānis Berķis Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klašu skolēniem un Teātra sporta dalībniekiem piedāvāja caur smiekliem un uzdevumiem apgūt publiskās uzstāšanās pamatprincipus. Pēc improvizatoru piemēra jauniešiem bija iespēja uz brīdi pašiem būt aktieriem un improvizēt. Katrs uzdevums tika papildināts ar konkrētu tehniku, kuru jaunieši var izmantot ikdienas komunikācijā – klausīšanās, stresa pārvarēšana, runas stils, ķermeņa kustība, intonācija u.c., kas noteikti noderēs gan valsts pārbaudes darbu runas daļā, gan karjeras un ikdienas dzīvē.
Skolēni tika iepazīstināti arī ar aktuālajām skatuves mākslas tendencēm un pilnveidoja prasmi uzstāties auditorijām ar atšķirīgu runas kultūru.
Skolēnu atsauksmes:
Nodarbībā attīstīju savu prasmi neapjukt situācijās, kad pat īsti nezini, ko teikt. (Alise)
Nodarbībā mums parādīja vingrinājumus, kā pārvarēt uztraukumu, runājot publiski. (Adelina)
Bija ļoti interesanti sadarboties ar klasesbiedriem. (Daniels)
Noderēs arī tas, ka mēs mācījāmies pareizi izrunāt vārdus un zilbes. (Viktorija)
Man visvairāk patika uzdevums, kurā pusminūtes laikā bija jāsasmīdina publika (klasesbiedri). (Artūrs)
Informāciju un foto sagatavoja sk. Anita Gudrenika
2025. gada 29. aprīlī 6. a klases skolēni apmeklēja Andrupenes muzeju „Lauku sēta”. Mūsu mērķis bija iepazīties ar maizes cepšanas procesu no grauda līdz kukulītim galdā.
Vispirms mēs ar lielu karoti no abras jeb, mūsdienu variantā, no lielas bļodas likām jau izrūgušo maizīti formiņās pa 850 gramiem. Skolēniem tas bija interesants uzdevums, jo noturēt lielāku karoti par parasto bija grūti. Visiem ļoti garšoja izceptais kārums. Daudzi bērni tik siltu maizīti nekad nebija ēduši.
Kamēr maizīte cepās, mūs iepazīstināja ar graudu malšanas tehnoloģiju, izmantojot 2 dzirnakmeņus, un mācīja darboties ar spriguļiem. Bērni spriguļu darbību nevarēja sasaistīt ar maizes būtību. Dzirnakmeņi un pati to griešana gan patika, izmēģināja visi skolēni. Ļoti neparasti likās milti, kuri tur radās. Tas bija atklājums.
Muzeja telpās rādīja visus maizes cepšanai nepieciešamos rīkus: lizes, abras. Bērniem patika krāsns, jo daudzi tādu nebija redzējuši. Pat gribējās uzkāpt uz mūrīša augšā. Telpas iekārtojums arī skolēniem likās neparasts, jo gultas bija šauras, skapis vecs, šūpulis nesaprotams. Bērni ar interesi pētīja griestu baļķus.
Darbošanos ar maizi gide mums stāstīja 3 valodās: latviešu, latgaliešu un krievu. Senie latgaliešu vārdi likās ļoti neparasti pat man, latviešu valodas skolotājai.
Muzeja apmeklējums tiešām bija vērtīgs redzesloka paplašināšanai un literatūras stundās lasāmo senāko tekstu satura sapratnei.
Skolēnu atsauksmes:
Man ļoti patika griezt dzirnavas. It kā salikti parasti akmeņi, bet apakšā veidojas miltu kaudzīte. (Žanis)
Vislabākais bija maizes cepšana. Iedeva lielu karoti, ar kuru vajadzēja mīklu ielikt formiņā. Tas bija grūts uzdevums, jo mīkla staipījās, nekrita ārā no karotes. (Eduards)
Mūsu izceptā maizīte bija ļoti garšīga. Es to autobusā visu apēdu, jo tik siltu maizi vēl nekad nebiju ēdis. (Dominiks)
Informāciju un foto sagatavoja 6.a klases audzinātāja Biruta Trimalniece
2025. gada 24. aprīlī Rēzeknes 5. pamatskolas 2. b un 3. c klašu skolēni devās uz Rīgu, lai VEF kultūras pilī noskatītos un noklausītos Daumanta Kalniņa un orķestra “Rīga” koncertciklu “Kā skan koki”.
Koncertā bērniem bija brīnišķīga iespēja iepazīties ar dažādiem koka pūšamajiem instrumentiem, noklausīties stāstījumu gan par to izskatu, skaņas īpašībām. Bērniem pastāstīja un minēja koku nosaukumu, no kuriem tie ir pagatavoti. Bērnus pārsteidza arī atsevišķu mūzikas instrumentu lielā vērtība naudas ziņā. Bērniem tika atskaņoti daudzveidīgi skaņdarbi: romantiski, ritmiski, jautri un arī nedaudz skumīgi. Bērni tuvāk iepazinās un klausījās šādus mūzikas instrumentus: saksofons, flauta, oboja, stabule, klarnete. Klausoties orķestri, viņi varēja vērot un dzirdēt arī citus mūzikas instrumentus. Bērni ar sajūsmu klausījās un atpazina atsevišķus skaņdarbus, piemēram, Velna deja no k/f “Sprīdītis”, dinamisko “Kamenes lidojumu”.
Skolēnu atsauksmes:
Visvairāk koncertā man patika instrumentu dažādība un skaņa. (Katrīna)
Tur bija ļoti interesanti, jo es uzzināju daudz dažādu veidu pūšamo instrumentu. (Adriāna)
Tur spēlēja dažādas populāras dziesmas. (Daniela)
Visvairāk man patika, kā spēlēja saksofons. (Matvejs)
Visvairāk man patika Indijas flauta. (Armands)
Foto un informāciju sagatavoja sk. I. Peļņa un R. Ogriņa
Pašā marta izskaņā Rēzeknes 5. pamatskolas 1. b klases audzēkņi kopā ar skolotāju devās pirmajā tālajā ekskursijā uz Jēkabpili. Pa ceļam visi varēja aplūkot iespaidīgos izmērus Latvijas lielākajai upei – Daugavai.
Pirmais apskates objekts bija Krustpils pils. Visi skolēni ar aizrautību klausījās gida stāstījumā par baroniem, kuri ir dzīvojuši šajā pilī. Varējām iztēloties, kā notika gatavošana virtuvē teju 400 gadus atpakaļ, kā baroni rīkoja balles. Bija iespēja aplūkot no Daugavas izceltos enkurus un arī mīnu, kas tur atrasta pēc 1. pasaules kara. Pils pagrabs nevienu neatstāja vienaldzīgu, jo tieši tur uzzinājām leģendu par “brūno dāmu”, kura joprojām spokojas šajā pilī. Radošā darbnīcā spriedām, kā bija dzīvot agrāk – bez elektrības. Pa to laiku katrs izgatavoja sev sveci.
Nākamā pieturvieta bija Daugavas otrā krastā – Sēļu sēta. Turp mēs ieradāmies, lai noskaidrotu, kā svin gadskārtu svētkus. Lai arī jau ir pavasaris, mums pastāstīja un aktīvā darbībā kopā izmēģinājām kā senlatvieši svinēja Meteņus. Uzzinājām, kas tie par svētkiem, kāpēc tos svin un kā to dara. Bija iespēja ielūkoties 200 gadus vecā mājā un saimniecības ēkās. Šīs zināšanas noderēs sociālajās zinībās, kad atkal mācīsimies par gadskārtu svētkiem.
Lai arī atpakaļceļā bijām jau noguruši, nolēmām apstāties pie Teiču skatu torņa. Tieši šobrīd dabaszinībās mācāmies par dabas teritorijām. Mums bija jāredz purvs! Drosmīgi uzkāpām tornī un aplūkojām, kā izskatās purva teritorija un kādi koki tai raksturīgi.
Skolēnu atsauksmes pēc ekskursijas:
Patika, kā stāstīja par “Brūno dāmu” un taisīt sveces. (Evelīna)
Ļoti patika iet pagrabā, bija bailīgi. Bija interesanti redzēt īstu mīnu. (Artjoms)
Viss bija ļoti interesanti un patika! (Emīlija)
Patika tālais brauciens, kas ļāva redzēt daudz ko interesantu pa ceļam. (Einārs)
Foto un informāciju sagatavoja 1.b klases audzinātāja Viktorija Baltuža
2024. gada decembrī Latgales Kultūrvēstures muzejā 2. b, 6. b, 7. a klase skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko nodarbību “Laižam čyguonūs!”
Viena no latviešu, arī latgaļu, tautas tradīcijām ir maskošanās, kas ilgst no Mārtiņiem līdz Meteņiem – no novembra sākuma, kad ir iestājies veļu laiks, līdz pavasarim, kad ir sācies jauns dabas atdzimšanas cikls. Maskošanās rituāls un ar to saistītās tradīcijas, to būtība un nozīme – tās ir galvenās tēmas, par kurām tiek stāstīts šīs programmas gaitā.
Skolēni iepazina maskošanās tradīcijas, noskaidroja masku simbolisko nozīmi, ietērpās dažādās maskās un gāja rotaļās, devās masku gājienā.
Skolēnu atsauksmes:
Nodarbība bija interesanta un aizraujoša. (Ilva)
Muzejā mēs uzzinājām daudz interesanta par maskām. Izrādās – katrai maskai ir sava nozīme. (Diana)
Bija ļoti jautri! Patika kopā darboties. Visinteresantākā bija masku pielaikošana. Īpaša maska bija garā sieva. (Valerija)
Patika kopā iet masku gājiena un rotaļās. (Artis)
Informāciju un foto sagatavoja sk. Aiva Litauniece
Mācību gada novembris ir vispiemērotākais laiks, lai mācību stundās iegūtās teorētiskās zināšanas pielietotu dzīvē. Vēsture, Sociālās zinības, Dizains un tehnoloģijas apvienojas šokolādes konfekšu ražošanā.
4.b klases skolēni devās uz Laimas šokolādes muzeju, lai reālajā dzīvē ieraudzītu, kā no idejas top uzņēmums, kā tiek ražota pārtika. Skolēniem bija iespēja veidot savu personalizētu konfektes garšu.
Nodarbības laikā skolēni dažādos veidos iepazina uzņēmuma un šokolādes vēsturi, šokolādes veidus un paši piedalījās konfekšu ražošanas procesā.
Skolēnu atsauksmes:
Es pats varēju pagatavot konfektes! (Romāns)
Es domāju, ka „Serenāde” ir vienkārši konfektes nosaukums, bet, izrādās, tur ir vesels stāsts! (Viktorija)
Šī ir visinteresantākā ekskursija. (Raivo)
Informāciju un foto sagatavoja kl. audz. Tatjana Mironova
Oktobra sākumā Rēzeknes 5. pamatskolas 9. a klases skolēni devās rudens ekskursijā un apmeklēja Jauno pili Siguldā. Ieejot pils plašajā pagalmā, pavērās skaists skats. Skolēniem bija interesanti pašiem izstaigāt katru pils stūrīti un ar audio gida palīdzību izzināt tās vēsturi. Interesantāku šo apmeklējumu padarīja radošie uzdevumi par Jauno pili. Pēc dotās pils kartes bija jāatrod konkrētas vietas un jārod atbildes uz dažādiem uzdevumiem. Bērni bija sagrupējušies 3 komandās un radoši izpētīja Siguldas kultūras mantojumu. Tāpat bija iespēja baudīt rudenīgi skaisto skatu no pils tornīšiem.
Skolēnu atsauksmes:
Bija interesanti meklēt atrisinājumus pa visu pili. (Sabrina)
Rudenīgais skats pils kalna galā bija ļoti skaists. (Alise)
Patika uzkāpt pils torņos un redzēt rudenīgos skatus. Rudens Siguldā ir burvīgs. (Dainis)
Informāciju un foto sagatavoja 9.a klases audzinātāja Anita Gudrenika
2024. gada 29. oktobrī Rēzeknes 5. pamatskolas 1.-2. klašu skolēni skatījās muzikālu izrādi „Meža gulbji”. Pēc visiem zināmās H.K. Andersena pasakas motīviem veidotā izrāde risina mūsdienām raksturīgās problēmas — mobings, emocionāla un fiziska izrēķināšanās, neiecietība skolēnu vidū — kā arī izceļ vispārcilvēciskās vērtības: atbildību, drosmi, līdzcietību un taisnīgumu. Izrāde bērniem saprotamā teātra valodā uzdod jautājumus un aicina aizdomāties par virtuāli veikto darbību ietekmi uz reālo dzīvi — iespējams, ka viens publicēts video vai komentārs var kļūt par lavīnu, kas atstāj nenovēršamas, negatīvas pēdas kāda dzīvē.
Jaunā Ķēniņiene ir influencere, kurai skauž Elīzas sekotāju skaits, cik vienkārši ir izplānot nomelnošanas kampaņu, kurai notic pašas tēvs. Jo interneta vide spēj noburt, gluži kā ķēniņiene nobur Elīzu un viņas brāļus Hansa Kristiana Andersena pasakā.
Stāstu papildina melodiskā, Raimonda Paula radītā, mūzika, kas rakstīta 1995. gada izrādei „Meža gulbji”.
Skolēnu atsauksmes:
Man patika princese Elīza, jo viņa bija ļoti laba, iepriecināja brāli. (Katrīna)
Man patika tēvs, jo viņš apprecējās otrreiz. (Renārs)
Foto un informāciju sagatavoja skolotāja I. Peļņa
2024. gada 31. oktobrī 2.c klases skolēni devās uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, lai piedalītos nodarbībā „Iepazīsti Latviju”. Spēlējot dažādas izzinošas galda spēles, skolēni iepazina Latviju, tās vērtības, dabas un kultūras mantojumu. Skolēni, sadalīti komandās, ar lielu prieku un degsmi sacentās savā starpā. Viņi aizrautīgi lika puzli ar Latvijas kontūru, atbildēja uz jautājumiem un mācījās darboties komandā. Nodarbības beigās varēja apskatīt foto izstādi, kur atainoti Latvijas dabas skati un dzīvnieki.
Skolēni par nodarbību:
“Man patika, kad visi kopā likām puzli!” (Viktorija)
“Man patika sacensties savā starpā!” (Markuss)
‘’Es daudz jauna uzzināju par Latviju.” (Nazars)
Foto un informāciju sagatavoja 2.c klases audzinātāja Ligita Vēkšēja
2024. gada 18. oktobrī Rēzeknes 5. pamatskolas bija iespēja ielūkoties un „padzīvot” mākslas pasaulē. Programmas Skolas soma ietvaros notika norise „Purvītis. Koši pelēkais latvietis”. Nodarbības sākumā tika prezentētas visas Purvīša gleznas, kuras iekļautas Latvijas Kultūras kanonā: „Ziedonis”, „Pavasara ūdeņi”, „Ziema”. Tika uzsvērts, ka mākslinieka darbos parādās viņam svarīgās vērtības – dzimtene un latviskā ainava. Skolēni tiek aicināti novērtēt gleznas „Ziedonis” kopējo noskaņu un nosaukt visas krāsas, ko viņi tajā saredz. Ievadā tika pieminēti un izskaidroti jēdzieni impresionisms un interpretācija.
Nodarbības turpinājumā vadītāja parādīja, kā ebru tehnikā var „uzzīmēt” V. Purvīša gleznu „Ziedonis”. Skolēni brīvi pārvietojās un vēroja darbību tieši ūdens paplātē. Fonā klusināti skanēja komponista Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis” Vadītāja paralēli gleznošanas procesam paskaidroja tehniskos paņēmienus, kurus pielieto.
Tad skolēni paši veidoja savu gleznu Purvīša stilā ebru tehnikā.
Nodarbība attīstīja skolēnu iztēli, radošo domāšanu, neatlaidību, vairoja pašapziņu.
Skolēni par nodarbību:
„Man ļoti patika, jo es vēl nekad nebiju zīmējusi uz ūdens. Kad es skatījos, kā zīmēt, biju pārsteigta, kā tā var zīmēt.” (Laura)
„Man ļoti patika zīmēt uz ūdens. Man sanāca ļoti skaisti!” (Eva)
„Man ļoti patika, jo tas bija kaut kas jauns, neparasts, jautrs.” (Emīlija)
Informāciju un foto sagatavoja skolotāja Daiga Stavska
2024. gada 23. septembrī Rēzeknes 5. pamatskolā uz interesantu un pārdomāt rosinošu pasākumu aicināja podkāsts par atkarībām dzīvē. 7.-9. klases skolēni dzirdēja nevis pamācības un aizliegumus, bet 4 reālus dzīvesstāstus par atkarībām, kas iespaido cilvēku jau no bērnības.
8.b klases zēnus ieinteresēja Mārtiņa stāsts, kurš sācis dzert no 14 gadu vecuma un bija 25 gadus atkarīgs no alkohola. Kā realitātē skan iedomātā alkoholiķu atziņa, ka iedzerot var atrisināt jebkuru problēmu? Zēni atzina, ka izklausījās skumji, kad tiec izmests no visām skolām, kad eksistē, nevis dzīvo.
9.a klases meitenēm pārdomu rosinošs šķita Sarmas un Ilzes stāsts. Sabrina, noklausoties stāstu par to, kā klase emocionāli un fiziski izrēķinājās jautāja: ,,Kāpēc neviens neteica: pietiek ?’’ Savukārt Adelina, pārdomājot Ilzes stāstu, kas uzskatīja, ka nav radīta, lai viņu kāds mīlētu, pārliecinoši teica : ,,Būt upurim vai nebūt ir katra cilvēka brīva izvēle. Es vienmēr cīnīšos par sevi!”
Skolēni ir pateicīgi aktieriem par interesanto svarīgo problēmu podkāstu
Skolēnu atsauksmes sarunās ar skolotājām:
Ļoti iespaidīgi par atkarībām, kas sastopamas arī mūsu vidū!. (Eduards)
Mani šokēja fakts, ka stāsti ir ņemti no reālās dzīves. (Mareks)
Šie stāsti man lika padomāt par savu dzīvi, par kļūdām, ko var pieļaut un sabojāt visu savu dzīvi. (Amēlija)
Foto: skolotāja I. Buldure
Informāciju sagatavoja skolotāja Dz. Circāne
Skolas somas finansējuma ietvaros 6.a un 6.b klase 2024. gada 12. septembrī devās uz Lūznavu.
Vispirms visi zālē noskatījāmies un interesantā pasniegšanas veidā noklausījāmies prezentāciju par Lūznavas muižas vēsturi. Uzzinājām, kā latgaliskais vietvārds “Laizāni” laika gaitā pārtapa par Dlužņevu, Glužņevu, lai paliktu par Lūznavu. Skolēni praktiski līdzdarbojās izziņas procesā, stiprināja klausīšanās prasmes, trenēja atmiņu, prasmi pārvaldīt savu uzvedību un emocijas.
Bet tad sākās aktivitātes, skolēniem vajadzēja izskriet pa visu muižu, lai atrastu vajadzīgās norādes iedotajā lapā. Visinteresantāk bija bēniņu telpā, kur valdīja tumsa un sikspārņi.
Skolēni iepazina arī Lūznavas muižas apkārtni, veicot meklēšanas uzdevumus. Ar šīs spēles palīdzību skolēni, meklējot un atrodot objektus parkā, izmantoja savas zināšanas, gan orientējoties pēc kartes, gan matemātisko u. c. prasmju izmantošanā un pielietošanā.
Neparasti arī bija visi uzdevumi, ko skolēni veica pēc vadītāja Valērija norādēm. Bija vajadzīgs spēks, drosme, izturība, jo stafetēs, protams, gribēja uzvarēt katra klase. Mēs uzzinājām, kā mežā no lapām maisiņā var sakrāt ūdeni, lai izdzīvotu kritiskajā brīdī. Bērniem vislabāk patika iešana pa virvi aizvērtām acīm. Katrs izmēģināja balansēšanas manevrus. Tas nebija viegli.
Noteikti iesakām visiem apmeklēt šo Latgalis pērli – Lūznavu.
Skolēnu atsauksmes sarunās ar skolotājām:
Ļoti interesanti bija iet pa virvi aizsietām acīm. (Sabīne)
Man visvairāk patika objektu meklēšana muižā, jo mēs izskrējām visas telpas. (Eduards)
Man bija nedaudz baisi tumšajos bēniņos, bet vienalga ļoti patika. (Everts)
Visvairāk man patika muižas pagrabstāvā būvēt tiltu. (Vika)
Informāciju un foto sagatavoja 6. klašu audzinātāja Biruta Trimalniece un Jana Rimša
Septembra nogalē 7. klašu skolēni devās uz Minhauzena muzeju Limbažu novadā. Skolēniem bija iespēja izzināt slavenā barona Hieronīma Kārļa Frīdriha fon Minhauzena dzīvi, Duntes muižas vēsturi un tās nozīmi barona dzīvē, kā arī ekspozīciju, kas atklāj 18. gadsimta noskaņu. Skolēni tika iepazīstināti arī ar Minhauzena stāstiem, pētot grāmatu kolekciju vairākās pasaules valodās. Jakobīnes fon Duntenas buduārā skolēnus sagaidīja Jakobīnes fon Duntenas portrets, tālāk viņi varēja iepazīties ar 18. gadsimta ikdienas priekšmetiem.
Medību zālē skolēnu uzmanību piesaistīja lāča galvaskauss, krokodila izbāzenis, medību ieročus un medības atainojošus zīmējumus. Skolēniem tika radīts priekšstats par medībām. Muzeja krājumā esošie medību piederumi un trofejas papildināja Minhauzena stāstus gan par pīļu ķeršanu, gan briedi ar ķiršu koku un spēju cilvēku izvilkt no purva aiz matiem. Skolēniem bija iespēja noskatīties animācijas filmu par baronu Minhauzenu.
Patiesu pārsteigumu sagādāja vaska figūru izstāde muzeja 2. stāvā , kur varēja iepazīt daudzu ievērojamu latviešu personu izskatu.
Skolēnu atsauksmes sarunās ar skolotājām:
Man patika maziņie stāstiņi par vaska figūrām. (Kristens)
Man ļoti patika stāstītais par Minhauzena piedzīvojumiem. (Eduards)
Visvairāk man patika staigāt pa Minhauzena taku. (Andris)
Informāciju un foto sagatavoja 7. klašu audzinātājas A. Litauniece un I. Čiževska
1.b, 4.a un 4.b klase priekšpēdējā mācību gada dienā devās uz GORU noskatīties vienu no labākajām jaunajām filmām „Eriks Akmenssirds”. Igauņu režisora Ilmāra Rāga filma ir patiesi starptautiska – tās veidošanā sadarbojušās sešas valstis – Igaunija, Latvija, Ukraina, Lietuva, Somija un Luksemburga. Mazliet fantastiskais, bet visnotaļ interesantais stāsts par divu bērnu piedzīvojumiem, attiecībām, cerībām izraisīja skolēnos spēcīgas emocijas. Daži saskatīja līdzības ar iemīļotajām filmām (Karību jūras pirāti, Pīters Pens u.c.), daži – attiecības savās ģimenēs, citi – aizraujošu stāstu.
Skolēnu atsauksmes sarunās ar skolotājām:
„Nevienam nav akmens sirds, katrs jūt, pat ja viņš apgalvo pretējo.” (Aurēlija)
„Man patika, ka filma labi beidzās!” (Linda)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Aija Babre
Mācību gada nogale ir vispiemērotākais laiks, lai mācību stundu laikā teorētiski iepazīto skatītu un taustītu reālajā dzīvē.
1.a klases skolēni devās uz Aglonas Maizes muzeju, lai reālajā dzīvē ieraudzītu to, ko Dizaina un tehnoloģiju mācību stundā lasīja par tematu „No grauda līdz miltam” un „Maizes cepšana”.
Nodarbības laikā skolēni dažādos veidos iepazina un pat paši piedalījās maizes tapšanas procesā. Etapu no zemes aršanas līdz malšanai izspēlēja rotaļā, iepazina dažādus maizes veidus, bet savu klaipiņu katrs pats izmīcīja, lika cepties un pats arī varēja apēst.
Skolēnu atsauksmes:
Tik garšīgu maizi es ēdu pirmo reizi. (Evelīna)
Man būs pašam sava ceptā maize! (Eduards)
Mana mamma arī pati cep maizi. (Ieva)
Informāciju un foto sagatavoja skolotāja Ingrīda Daugoviča
2024. gada 7.maijā 6. klašu skolēni devās ekskursijā uz Rīgu, lai apmeklētu LU Botānisko dārzu, iepazītos ar Latvijas un pasaules augu valsts daudzveidību gida pavadībā. Ekskursijas laikā skolēni uzzināja par interesantākajām dārza ekspozīcijām – tropu, ārstnieciskajiem un citiem augiem, mācījās atšķirt indīgos augus, iepazinās ar reliktiem jeb augu valsts “dinozauriem” un ar Botāniskā dārza nu jau simt gadu seno vēsturi. Vislielākā interese skolēniem bija par tropu tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas.
Skolēnu atsauksmes:
Visvairāk patika tauriņi, viņi bija ļoti lieli un skaisti. (Artis)
Tur bija ļoti skaistas puķes un koki, gide stāstīja interesantus faktus par augiem. (Nellija)
Patika uzzināt vairāk par augiem, tauriņi vairākas reizes uzlaidās uz galvas un pleciem. (Olga)
Man visvairāk patika būt pie tauriņiem, viņi izskatījās ļoti skaisti un mīļi, vēl man patika eksotiskie putniņi tauriņu mājā. (Marta)
Mums atļāva pašūpoties nāves liānās, tas bija aizraujoši! (Kristens)
Uzzinājām, kuri augi ir indīgi, pat viena lapiņa var nogalināt cilvēku. (Elizabete)
Informāciju un foto sagatavoja skolotāja Aiva Litauniece
1.c klases skolēni devās uz Rēzeknes Kultūrvēstures muzeju, lai reālajā dzīvē ieraudzītu to, ko Dizaina un tehnoloģiju mācību stundā lasīja par tematu „No grauda līdz miltam” un „Maizes cepšana”.
Nodarbības laikā skolēni noskatījās video par maizes tapšanu, tad atbildēja uz jautājumiem par redzēto, aptaustīja un reālajā dzīvē iepazina dažādus graudus, labības kūlīšus, dažādus senos darbarīkus, dzirnavas graudu malšanai varēja pat izmēģināt. Nodarbība beidzās ar rupjmaizes ēšanu un tējas dzeršanu.
Skolēnu atsauksmes:
„Man ļoti patika, ka instrumentus varēja paņemt rokās.” (Ričards)
„Man patika kopā ar visiem ēst maizi un dzert tēju!” (Sofija)
„Dzirnavas griezt bija ļoti grūti, bet man iznāca.” (Daniels)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Ligita Vēkšēja
2024. gada 30. maijā 1.b klases skolēni devās uz Latgales vēstniecību GORS ekskursijā. Izrādās, lielākai daļai skolēnu tas bija pirmais mūsu koncertzāles apmeklējums. Skolēniem bija iespēja iepazīt šo ēku, tās dizainu “no iekšas”. Tika iepazīta Lielā zāle “Gors”, Mazā zāle “Zīdaste”, Semināru zāles, Mēģinājumu zāle, Horeogrāfijas zāle, tāpat bija iespēja pabūt aizskatuves zonā un ielūkoties mākslinieku grimētavās, pabūt arī uz Latgales vēstniecības GORS jumta terases, aplūkot Rēzeknes ainavu no skatu laukuma.
Skolēnu atsauksmes:
„Man visvairāk patika braukt ar lielo liftu.” (Dzintars)
„Es nezināju, ka GORĀ var atstāt bērnus spēlēties, kamēr mamma ar tēti klausās mūziku! ” (Emīls)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Inga Peļņa
2024. gada 13. maijā 2.c klases skolēni, 24. maijā 2.b klases skolēni devās uz Latgales Kultūrvēstures muzeju, konkrētāk, Mākslas namu, mācīties izprast tēlotājmākslu un iepazīt sava novada kultūras vēsturi.
Skolēni kopā ar gidu apskatīja mūsu novada izcilāko mākslinieku darbus, tika iepazīstināti ar mākslas virzieniem, tehnikām, vēsturi. Skolēniem turpat bija jāveic arī interesanti uzdevumi, piemēram, ‘Mēģini uzzīmēt sajūtu, kas Tevī raisās, skatoties uz gleznu un objektu!” Nodarbības beigās visi zīmēja kluso dabu.
Skolēnu atsauksmes:
„Man visvairāk patika klausīties par mākslām.” (Reinis)
„Man visvairāk patika aplūkot dažādu mākslinieku gleznas.” (Nikola)
„Es visvairāk priecājos, kad man ļāva zīmēt, jo pati vēlos kļūt par mākslinieci.” (Alisa)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Ilona Gabrusāne
LSS ietvaros Rēzeknes 5. pamatskolas skolēniem bija iespēja kopā ar Aurēliju un Asnati Rancānēm „izdzīvot” latvisko gadu. Galveno latviešu gadskārtu tradīcijas, tautasdziesmas, mīklas, dejas, ticējumi, spēles – to visu skolēni varēja ne tikai klausīties, redzēt, bet paši piedalīties. Skolēniem un pat skolotājiem bija pārsteigums, ka tautasdziesma var skanēt arī tā – mūsdienīgi.
Skolēnu atsauksmes:
„Koncertā mēs dziedājām, spēlējām spēles, minējām mīklas. Man ļoti patika dziesmas, jo tās bija skanīgas.” (Paula)
„Man patika kopā ar dziedātājām dejot, minēt mīklas.” (Markuss)
„Man patika tas, ka koncerta laikā daudzi, es domāju, varēja izjust īstu patriotismu,” (Fēlikss Olivers)
„Priekšnesuma laikā es uzzināju vairākus latviešu svētkus, par kuriem agrāk nebiju dzirdējusi” (Amanda)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Ilga Buldure
LSS ietveros Rēzeknes 5. pamatskolas skolēniem bija iespēja attīstīt dažādas prasmes ar izlaušanās spēles palīdzību. Interaktīvās nodarbības laikā skolēni papildināja un nostiprināja zināšanas un izpratni par Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, konkrētāk, pasakām no grāmatas „Blēņas un pasakas”. Skolēni veicināja lasītprasmi un aktualizēja dažādas vērtības. Skolēniem bija jāveic dažādi savstarpēji saistītu uzdevumu virknējumi, kas attīsta caurviju prasmes — lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību.
Skolēnu atsauksmes:
„Man ļoti patīk dažādas mīklas, rēbusi un puzles, tāpēc, manuprāt, šis bija patiešām aizraujošs un izzinošs pasākums.” (Kristers)
„Man ļoti patika šī nodarbība, kas ļāva sadarboties ar citiem klasesbiedriem. Vajadzēja ņemt vērā savu viedokli, kā arī uzklausīt citus.” (Evelīna)
„Uzdevumi bija āķīgi, tāpēc bija jāizmanto loģiskā domāšana. Šis darbs mūs saliedēja, un kopīgiem spēkiem mēs atšifrējām slepeno vārdu.” (Daniels)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Aiva Litauniece
Muzikālās izrādes pamatā ir no literatūras stundām zināmā A.de Sent-Ekziperī pasaka. Skolēni izrādes laikā ne tikai atsauca atmiņā slaveno stāstu, bet varēja domāt par vērtībām un tikumiem. Aktieri Emīls Kivlenieks (Lidotājs) un Uldis Sniķers (Mazais princis) kopā ar skolēniem rotaļīgi un vizuāli daudzveidīgi centās izprast būtisko par mīlestību, atbildību un savstarpējo attiecību dažādību un sarežģītību. Izrādē izmantotās latviešu komponista E. Dārziņa solodziesmas radīja jaunus iespaidus par mūzikas stundās mācīto.
Skolēnu atsauksmes:
„Visvairāk man patika stāsts par atbildību. Ja paņem dzīvnieku, par par viņu jāatbild.” (Elīna)
„Man patika aktieru skanīgais dziedājums.” (Markuss)
„Izrādē Lidotājs ar Mazo princi ceļoja no planētas uz planētu, gūstot mācību, ka var pieradināt kādu – izveidot saikni un kļūt kādam svarīgs.” (Samanta)
Informāciju sagatavoja skolotāja
Ilga Buldure
9. klašu skolēni un Teātra sporta pulciņa dalībnieki attīsta publiskās runas prasmes nodarbībā „Mana runa pārliecina”
Improvizators Krišjānis Berķis Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klašu skolēniem un Teātra sporta dalībniekiem piedāvāja caur smiekliem un uzdevumiem apgūt publiskās uzstāšanās pamatprincipus. Pēc improvizatoru piemēra jauniešiem bija iespēja uz brīdi pašiem būt aktieriem un improvizēt. Katrs uzdevums tika papildināts ar konkrētu tehniku, kuru jaunieši var izmantot ikdienas komunikācijā – klausīšanās, stresa pārvarēšana, runas stils, ķermeņa kustība, intonācija u.c., kas noteikti noderēs gan valsts pārbaudes darbu runas daļā, gan karjeras un ikdienas dzīvē.
Skolēni tika iepazīstināti arī ar aktuālajām skatuves mākslas tendencēm un pilnveidoja prasmi uzstāties auditorijām ar atšķirīgu runas kultūru.
Skolēnu atsauksmes:
„Nodarbībā attīstīju savu prasmi neapjukt situācijās, kad pat īsti nezini, ko teikt.” (Annija)
„Nodarbībā mums parādīja vingrinājumus, kā pārvarēt uztraukumu, runājot publiski.” (Armands)
„Bija ļoti interesanti sadarboties ar klasesbiedriem.” (Ervīns)
„Noderēs arī tas, ka mēs mācījāmies pareizi izrunāt vārdus un zilbes.” (Artūrs)
„Man visvairāk patika uzdevums, kurā pusminūtes laikā bija jāsasmīdina publika (klasesbiedri).” (Raivo)
Informāciju sagatavoja sk. Inga Peļņa
Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 2024. gada 23. janvārī Rēzeknes 5. pamatskolā viesojās Ventspils stikla pūtēji. 1.-3. klašu skolēni iepazinās ar reto stikla pūtēju profesiju, uzzināja par stikla rašanos, apstrādes veidiem, formām. Nodarbības laikā skolēni uzzināja arī par stikla rašanās vēsturi pasaulē un Latvijā, kāda saikne tam ir ar smiltīm. Vadītājs veica paraugdemonstrējumus stikla figūriņu veidošanā. Meistara stāstījumu papildināja stikla figūriņu kolekcija, kas bija uzskates materiāls dažādajām stikla formām, krāsām un dizainiem. Skolēni vēroja stikla demonstrējumus, iepazina šī materiāla īpašības, to izstiepjot, izpūšot. Arī skolēniem pašiem bija iespēja līdzdarboties.
Katrs skolēns saņēma nelielu stikla dāvaniņu – kuloniņu. Pēc nodarbības skolēni uzdeva jautājumus, varēja iegādāties stikla suvenīrus.
Skolēnu atsauksmes:
„Man ļoti patika. Es uzzināju, ka no stikla var veidot dažādas figūriņas. Tagad es zinu, ka stiklu var ražot no speciālām smiltīm.” (Kristena)
„Es uzzināju, ka, ja pie šķidra stikla pieliek sāli, tas kļūst spīdīgs.” (Gerda)
„Man ļoti patika būt kopā ar stikla pūtējiem. Man viņi pastāstīja daudz interesanta par stiklu.” (Emīlija)
„Man ļoti patika nodarbība ar stikla pūtējiem. Es uzzināju. Ka stikla radās dabā, kur bija vulkāni.” (Viktorija)
Informāciju sagatavoja 2.c klases audzinātāja
Regīna Ogriņa
2023. gada 13. novembrī, pateicoties projekta Skolas soma finansējumam, viesojās vīru kopa „Vilki” un šo svētku nedēļu pieskandināja ar latviešu karavīru dziesmām koncertlekcijā "Karavīru dzīvesziņa un dziedātās dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām".
Cik vien tālu pagātnē ļauj ielūkoties rakstītie avoti, redzam, ka kari bijuši neatņemami mūsu zemes likteņa pavadoņi.
Un visās kara gaitās latvietis devās ar dziesmu. Dziesma ir arī tautas dzīvesziņas avots, no kā smelties iedvesmu. Arī jauno laiku pasaules karu ugunīm cauri latviešu karavīrs gāja ar dziesmu.
Vīru kopas „Vilki” dalībnieki bija tērpušies etnogrāfiskajā apģērbā, viņi demonstrēja arī senā karavīra zobenu, kura asmenī kādreiz tika iekalta katra karavīra devīze.
Daudzveidīgās karavīru dziesmas mijās ar vēsturiskiem stāstījumiem par karavīru emocijām, apģērbu, ieročiem, mūzikas instrumentiem.
Vīru kopas „Vilki” dalībnieki uzsvēra, ka Tēvzemes mīlestība, drosme, spēks un pašaizliedzība palīdzēja latviešu karavīriem izcīnīt uzvaras lielākajās kaujās senatnē. Šīs vērtības mums palīdzēs nosargāt savu valsti un brīvību arī šodien.
Koncertlekcijas izvērtās par netradicionālu vēstures, kulturoloģijas un audzināšanas stundu.
Skolēni par koncertlekciju „Karavīru dzīvesziņa un dziedātās dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām":
„Man koncerts ļoti patika. Interesanti bija redzēt un dzirdēt senos mūzikas instrumentus. Visneparastākais instruments bija ģīga, tai stīgas darina no dzīvnieku zarnām.” (Sīmanis)
„Grupa „Vilki” ļoti izteiksmīgi dziedāja pat bez mikrofoniem. Vilku tērpi ļoti labi papildināja viņu dziesmas.” (Ervīns)
„Man patika „Vilku” veclaiku tērpi un viņu stāstījums par latviešu kareivju vēsturi. Interesanti bija arī redzēt un dzirdēt daudzos neparastus mūzikas instrumentus.” (Sofija)
Informāciju sagatavoja Rēzeknes 5. pamatskolas skolotāja
Anita Štikāne
Pazīstami un saprotami priekšmeti, skaņas un smaržas tumsā mēdz iegūt negaidītas un intriģējošas iezīmes. Šajā pasaulē Skolas somas ietvaros devās 8. klases skolēni.
Skolēniem tika piedāvātas 5 interaktīvas telpas pilnīgā tumsā: muzejs, kafejnīca, dzīvokļa istaba, trokšņaina iela un pārtikas tirgus.
Skolēniem bija iespēja tumsā ieklausīties vienam otrā un uzticēties. Ikvienam bija iespēja arī sajust pilsētu ar maņām, dzirdi, tausti, smaržu un pat garšu. Gida vadībā bija iespēja pagatavot un pat nogaršot salātus.
Skolēnu atsauksmes
„Man patika minēt priekšmetus, skaņas un meklēt durvis” (Artjoms)
„Man patika tas, ka mūs vadīja neredzīgs cilvēks. Es nekad nebiju iedomājusies, kā tas ir, kad tu neko neredzi, kā ar to sadzīvot. Beigās vadītāja pastāstīja par savu pieredzi un atbildēja uz mūsu jautājumiem. Es iesaku ikvienam izmantot šo lielisko iespēju, jo var iejusties neredzīgo cilvēku „ādā”.” (Samanta)
Informāciju sagatavoja 8.a klases audzinātāja Anita Gudrenika
Rēzeknes 5. pamatskolas 7.b un 8.b klases skolēni iepazīst Latvijas vēstures „padomju” posmu
Ir svarīgi izzināt savas zemes vēsturiskos notikumus. Ar šādu mērķi Rēzeknes 5. pamatskolas 7.b un 8.b klases skolēni devās ekskursijā uz Līgatni, kur apskatīja padomju laikā izveidoto un zem Līgatnes rehabilitācijas centra noslēpto bunkuru.
Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām. Šis slepenais objekts atrodas 9 m zem zemes 2000 m2 platībā, un tam slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Ar interesi skolēni varēja apskatīt, kur kodolkara gadījumā slēptos Padomju Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs un pārējie funkcionāri. Iespaidīga bija gan visa senā aparatūra, piemēram, telekomunikāciju bloks, kas nodrošina tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, gan telpu iekārtojums, gan padomju laika ēdnīca ar atbilstošu ēdienkarti, arī unikāla karte ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem.
Skolēniem patika līdz mūsu dienām saglabātais autentiskais pazemes aprīkojums un iespēja pabūt pagātnē.
Skolēnu atsauksmes:
„Man patika bunkurā, jo tur visu varēja pataustīt ar rokām, spaidīt pogas, uzvilkt gāzmasku” (Gustavs)
„Gide ļoti interesanti stāstīja par padomju laika dzīvi” (Daniels)
„Man visvairāk patika aplūkot padomju laika Latvijas slepenās kartes.” (Anete)
Informāciju sagatavoja 7.b klases audzinātāja Nataļja Panova
un 8.b klases audzinātāja Marina Ludborža
Turaidas muzejrezervāta apmeklējums
2023. gada 5. oktobrī Rēzeknes 5. pamatskolas 6.a un 6.b klase devās mācību ekskursijā uz Turaidas muzejrezervātu. Skolēniem bija iespēja aplūkot arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļus, kuri stāsta par notikumiem vairāk nekā 1000 gadu garumā. Programmas ”Uzvārdu došana Vidzemē” laikā skolēni iepazinās ar uzvārdu došanu Latvijā, uzzināja par latviešu vārdu un uzvārdu izcelsmi. Senos laikos cilvēka vārds un uzvārds bieži atspoguļoja viņa rakstura vai fiziskās īpašības.
Skolēni par Turaidas muzejrezervāta apmeklējumu:
„Man patika nodarbība par uzvārdu došana, jo bija interesanti uzzināt, kā radās uzvārdi.” (Marta)
„Man patika pils atmosfēra un tās izskats.” (Ilva)
„Man patika staigāt pa pili un fotografēt dabu.” (Alisa)
„Man patika skats no pils, tas izskatījās brīnišķīgi.” (Anete)
„Man patika staigāt ar draugiem pa Turaidas pili.” (Artis)
„Man bija interesanti uzzināt, kā radās mans uzvārds. Bija ļoti interesanti risināt krustvārdu mīklas.” (Amēlija)
Informāciju sagatavoja skolotāja Aiva Litauniece
Programma „Uzvārdu došana Vidzemē” Foto: Rēzeknes 5.pamatskolas skolotāja A.Litauniece
Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klases skolēni iepazīst
Latvijas vēstures „padomju” posmu
Ir svarīgi izzināt Latvijas kultūrvēsturiskas vietas un apzināties savas zemes vēsturiskos notikumus. Ar šādu mērķi Rēzeknes 5. pamatskolas 9. klašu skolēni devās ekskursijā uz Līgatni, kur apskatīja padomju laikā izveidoto un zem Līgatnes rehabilitācijas centra noslēpto bunkuru.
Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80. gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām. Šis slepenais objekts atrodas 9 m zem zemes 2000 m2 platībā, un tam slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Ar interesi skolēni varēja apskatīt, kur kodolkara gadījumā slēptos Padomju Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs un pārējie funkcionāri. Iespaidīga bija gan visa senā aparatūra, piemēram, telekomunikāciju bloks, kas nodrošina tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, gan telpu iekārtojums, gan padomju laika ēdnīca ar atbilstošu ēdienkarti, arī unikāla karte ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem.
Skolēniem patika līdz mūsu dienām saglabātais autentiskais pazemes aprīkojums un iespēja pabūt pagātnē.
Skolēnu atsauksmes
„Slepenajā bunkurā es ieguvu priekšstatu par 70. gadu beigām, kam bija domāts bunkurs, iepazinos ar man nezināmām ierīcēm, kas tajos laikos bija visjaunākās un modernākās.” (Adriana)
„Bunkurā mani visvairāk ieinteresēja komunikācijas ierīces, tām bija veltītas veselas telpas.” (Ervīns)
„Īpašu iespaidu atstāja padomju propagandas plakāti.” (Karīna)
„Materiāls, ar ko segta grīda, sienas, interjers – viss novecojis un nopietns.” (Kristaps)
Informāciju sagatavoja 9.a klases audzinātāja Anna Šmite
un 9.b klases audzinātāja Dzintra Circāne
„Sēļu sētas” apmeklējums Krustpils pils brīvdabas nodaļā
Pavasaris nav iedomājams bez interesantām, izzinošām ekskursijām, tādēļ Rēzeknes 5. pamatskolas 1. un 3. klases skolēni, lai papildinātu savas zināšanas par mūsu senču atstāto mantojumu - dainās aprakstīto seno latviešu dzīvesveidu - devās uz Krustpils muzeja brīvdabas nodaļu „Sēļu sēta”.
Bērni tika iepazīstināti ar senajiem darbarīkiem, ko izmantoja sadzīvē laikā, kad tehnikas, kas atvieglotu lauku cilvēka dzīvi, vēl nebija. Varēja izmēģināt, kā tas ir nest ūdeni ar nēšiem. Ļoti interesanta likās aka ar vindu, ar kuras palīdzību ūdeni var iesmelt.
Bērni labprāt klausījās arī par to, kā brīvo laiku aizpildīja mūsu senči: izmēģināja iešanu ar „koka kājām”, veica uzdevumus ar norādēm un piedalījās dažādās interesantās spēlēs.
Muzejpedagoģiskās nodarbības Latgales Kultūrvēstures muzejā
Latgales Kultūrvēstures muzejs piedāvā plašu izzinošu programmu klāstu, kuras papildina skolā iegūtās zināšanas. Tādēļ, tuvojoties mācību gada noslēgumam, vairākas Rēzeknes 5. pamatskolas skolēnu grupas devās uz muzeju.
9. maijā 2.b klases skolēni piedalījās programmā „Satikšanās Rozes pilsētā”. Kāpēc Rozes pilsēta? Kādus noslēpumus slēpj pilskalns? Kādas vēsturiskās piemiņas vietas aplūkojamas Rēzeknes centrā? Uz šiem un citiem jautājumiem skolēni guva atbildes muzejpedagoģiskās programmas laikā, pētot gan muzeja eksponātus, gan dodoties nelielā ekskursijā pa Rēzekni.
20. maijā 4.a un 4.b klase muzejpedagoģiskās programmas „Senās spēles un rotaļas” ietvaros atgriezās tajos senajos laikos, kad nebija ne viedtālruņu, ne datoru, ne TV, kas ir neatņemams mūsdienu brīvo brīžu aizpildīšanas veids. Ko bērni darīja senos laikos? Jā, protams, daudz palīdzēja vecākiem. Taču arī viņiem bija interesantas spēles un rotaļas. Spēlēm varēja izmantot jebko, kas mājās bija atrodams, daudzas lietas tika izgatavotas pašu rokām, piemēram, visdažādākās „kaķenes” un „vilciņi”. Savukārt daudzas rotaļas - „Rāceņa raušana”, „Ej aplī!” - ir pazīstamas arī mūsdienu bērniem, un par tām arī tika atgādināts nodarbības ietvaros.
Pēc tam bērni devās uz Rēzeknes Mākslas namu, kur notika nodarbība „Pirmo reizi izstādē”. Nodarbības laikā skolēni iepazina mākslas darbus, lietas, priekšmetus, tika rosināta skatīšanās, domāšanas un vērtēšanas prasmju attīstīšana, bija iespēja mutiski izteikt gūtos iespaidus. Notika arī praktiska darbošanās, pielietojot iepazītos mākslas izteiksmes līdzekļus.
2.a un 1.b klases skolēni apmeklēja nodarbību „Māla pikuča piedzīvojumi”.
Nodarbībā bērni salīdzināja, kādus traukus lietoja senatnē, kādus - mūsdienās. Izteica viedokli, kas no senajiem traukiem ir palicis līdz mūsu dienām un ko viņi var atrast arī savās, kā arī vecvecāku saimniecībās. Uzzināja, kā sauc mājsaimniecībās lietojamos traukus, centās paturēt prātā interesantos nosaukumus - madaunīks, voraunīks, vozaunīks, kā arī pēc nosaukuma atšifrēt, kādam nolūkam konkrētos traukus izmantoja. Bērniem ļoti patika darboties ar māla pikuci, pārvēršot to savā mākslas darbā.
Izzinošs piedzīvojums Lūznavas muižā
Lai uzzinātu ko vairāk par Lūznavas muižas vēsturi, Rēzeknes 5.pamatskolas 5.a klases skolēni devās uz Rēzeknes novadā esošo Lūznavu.
Skolēnus sagaidīja muižas gide Ruta, tērpusies atbilstoši muižas noskaņai. Viņa iepazīstināja bērnus ar muižas vēsturi.
Kopā ar gidi bērni izstaigāja pagrabstāvu, kur iekārtota moderna hologrammas telpa -360 grādu ainava ar objektiem un tēliem, kas saistīti ar Lūznavu un inženierbūvēm.
Savukārt klases telpā gluži kā neparastā fizikas vai vēstures mācību stundā notika iepazīšanās gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas aizsākumiem, gan ar fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, gan ar grūtībām, ko nācās pārvarēt inženieriem. Tā bija lieliska iespēja pārbaudīt savas prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā.
Pēc tam bija atraktīva orientēšanās spēle muižā, kāpiens uz bēniņiem, lai uzzinātu vairāk par sikspārņu dzīvi, un iepazīšanās ar muižas parku, kas sevī slēpj arī dažus noslēpumus.
Marta
Lūznavas muižā man patika orientēšanās spēle ar dažādu objektu meklēšanu. Vēl man patika doties uz bēniņiem, kur stāstīja par sikspārņiem.
Olga
Es uzzināju, ka muižas īpašnieks dzīvoja Francijā, bet Lūznavā bija viņa vasaras rezidence. Mums stāstīja, ka vienā no muižas dīķiem paslēpti dārgumi. Mēs gan klausījāmies stāstījumu, gan spēlējām spēli, gan bijām izstādē.
Andris
Man muiža likās interesants dizaina objekts ar 64 stūriem. Pārsteidza pagrabstāvā iekārtotā ekspozīcija un klases telpa.
Lūkass
Man patika pagrabā esošā inženieru spēle, tehnoloģijas un tas, ka drīkstēja ielūkoties visās muižas telpās.
Ekskursija uz Rīgas Motormuzeju